Radio viļņi

Radio viļņi

Radio viļņi ir mums visapkārt, tie darbina mūsu radioaparātus, mobilās ierīces, televīzijas programmas, un pat bezvadu internetu citas līdzīgas lietas, kuras mēs varam lietot bez fiziska vadu pieslēguma. Radioviļņi vispirms tika izmantotie morzas koda nosūtīšanai vieninieku un nullīšu formā, bet jo šī tehnoloģija attīstījās tālāk un tālāk, jo zinātnieki atklāja dažādus citus pielietojumus. Viens no visplašākajiem un zināmākajiem pielietojumiem ir tieši radio signāli jeb AM un FM radio, kas ir divu dažādu spektru radio viļņi. Pašlaik pasaulē visvairāk tiek izmantoti tieši FM radio viļņi, kas ir no 88 līdz 108 MHz frekvencē, un var pārraidīt 1200 līdz 2400 bitus sekundē. FM radioviļņu spektrs tiek pielietots tieši labākās radiosignāla kvalitātes dēļ un tāpēc, ka FM signāls parasti ir noturīgāks, lai gan tas var izplatīties daudz īsākā reģionā. FM pamatā nozīmē Frekvences Modulācija un šis signāls tika pirmo reiz atklāt jau tālajos 1930 gados un kopš tā laika tiek plaši izmantots tieši virszemes radiostacijās, ko mēs parasti klausāmies mašīnās mājās un citviet, kur vien pieejami šie signālu un uztvērējs, kas parasti ir antena.

Runājot par antenām, tad FM radioviļņu uztveršanai un nosūtīšanai tiek izmantotas dažādu formu un veidu antenas, bet pamatā radioaparātos tiek izmantota taisnā veida antena, kuru pagarinot iespējams uztvert stiprāku signālu, jo mazākā formāta antenas parasti uztver tikai ļoti mazu daļu no kopējās frekvences viļņa un tas ir jāpārveido lai varētu sadzirdēt radiosignālus. Radio raidītāji savukārt tiek parasti veidoti ļoti augsti, jo pats tornis tiek darbināts, kā signāla raidītājs un tas var veidot signālu daudz spēcīgāku dēļ šīs antenas lieluma. Fm signāls mūsdienās ir galvenais standarts bet arī AM vēl tiek mazliet izmantot kādās mazāk populārās radio stacijās jeb tā sauktajos hobijistu radioviļņos, un lai gan AM radio ir daudz lielāka signāla amplitūda un arī AM signāls var bez pastiprināšana ceļot tālāk, tomēr tā sliktā kvalitāte padara to nepraktisku.

Mūsdienās aizvien vairāk mēs nonākam pie tā, ka pa gaisu tiek sūtīti tikai dati interneta signālu formā, un šajos datos iespējams arī klausīties radio, kas ir gluži tāpat, kā radio klausīšanās tavā datorā ar internetu kas pieslēgt ar vadu vai arī ar WiFi tīklu. Mūsdienās pilnīgi visi bezvadu signāli tiek pārveidoti tieši uz šiem datu nesējiem, jo mūsdienās datori apmainās ar tik lieliem datu apjomiem, ka mazie radioviļņi nesēj sevī ietvert šo lielo datu apjomu.