Tehniskas lietas

Kā radio pelna naudu?

Kā radio pelna naudu?

Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, mēs visi esam pieraduši, ka vajadzīgajā mums brīdī, mēs varam ieslēgt radio un sameklēt mūziku vai radījumu, kurš mums patīk, noklausīties ziņas, saņemt vajadzīgo informāciju. Mēs neaizdomājamies kur un kā radio ir iespēja nopelnīt naudu, jo lai pastāvētu ir jāveic daudz un dažādu maksājumu – aparatūra, īres līgumi, algas, nodokļi un noteikti vēl ļoti daudz citu maksājumu, par kuriem mums nav ne jausmas. Neatceros kas, bet man kādreiz pajautāja: „ Kā tu domā, kā radio pelna naudu?”. Man kļuva interesanti, tik tiešām, kā radio pelna naudu, jo es par to nekad nebiju aizdomājusies. Lai eksistētu un attīstītos radiostacijām taču ir vajadzīga nauda, bet kur to lai ņem? Pati līdz atbildei aizdomāties nevarēju, tāpēc bija jājautā citiem. Uzdodot šo jautājumu paziņām saņēmu daudz un dažādas atbildes, reizēm pat ļoti jocīgas un smieklīgas:

Reklāma- tāda bija vispopulārākā atbilde. Jā, tas ir viens no radio populārākajiem pelnīšanas veidiem. Reklāmas devējs maksā jums naudu par to, lai jūs sagatavotu un atskaņotu reklāmu kādā noteiktā laikā. Pirms reklāmas ievietošanas parasti vajag noformēt attiecīgos dokumentus. Mūsdienās ir pieņemts reklamēt visu.

Radio stacijas noteikti ir interesantas, bet tās ir arī ļoti dārgas, vismaz to uzsākšana tāda ir, un bieži vien radio ir jāsāk ar kredītu, lai pēc tam vairāku gadu laikā atmaksātos!

Tā var būt izpildītāju reklāma, kuri vēlas paziņot par koncertu norises vietu vai arī par jauna albumu iznākšanu.

Maksas sms – tas arī ir viens no radio pelnīšanas veidiem. Jūsu radiostacijas klausītāji var sūtīt viens otram sveicienus, apsveikumus dažādos svētkos, atzīties mīlestībā. Jūs varat ievietot pirkšanas – pārdošanas sludinājumus, sludinājumus par dažādu pakalpojumu sniegšanu.

Ar maksas sms palīdzību jūsu klausītāji var pasūtīt iepatikušās dziesmas , balsot par tām.
Loteriju, konkursu rīkošana.

Lielas radiostacijas organizē lielus pasākumus. Dažādi koncerti, festivāli uz kuriem sabrauc tūkstošiem cilvēku, visi iegādājas biļetes. Lūk, tas ir vēl viens radio staciju pelnīšanas veids.

Maksas pieeja radiostacijai.
Maksas pielikumi mobilajam platformām.
Daudzi mākslinieki meklē brīvu ētera laiku un vēršas pie radiostacijām ar lūgumu atskaņot viņu izpildītās dziesmas.

Lūk, tādas atbildes es saņēmu. Mēģināju informāciju iegūt internetā. Arī šeit mani sagaidīja līdzīgas atbildes, kaut gan informācijas par to ir ļoti maz. Vai varbūt es to nemācēju sameklēt?

Turpināt lasīt

Radio vēsture

Radio vēsture

Pēc elektrības izgudrošanas, to sāka izmantot „pastnieka” lomā, kurš nogādā vajadzīgo informāciju zibenīgā ātrumā. Pa vadiem iemācījās pārraidīt elektriskos signālus, kuri varēja pārraidīt telegrammas un cilvēka balsi. Tā bija uzvara pār attālumu! Nu bet telefona vai telegrāfa vadus taču nevilksi līdzi aiz kuģa vai lidmašīnas, aiz vilciena vai automašīnas.

Uzbūvēt tiltu pār attālumu palīdzēja radio. Lai pārraidītu ziņojumus bez vadiem vajag tikai radioraidītāju un radiouztvērēju, kuri savā starpā ir saistīti ar elektromagnētiskajiem viļņiem, citādāk tos var saukt par radioviļņiem, kurus izstaro raidītājs un uztvērējs.

Radio vēsture sākas no pirmā radio uztvērēja, kuru izgudroja krievu zinātnieks A. Popovs 1895. gadā. Popovs konstruēja ierīci, kura pēc viņa vārdiem „aizvietoja cilvēkam trūkstošās elektromagnētiskās sajūtas” un kura reaģēja elektromagnētiskajiem viļņiem. Sākumā radio uztvērējs bija spējīgs sajust tikai atmosfēras elektriskos lādiņus – zibeni. Vēlāk tas iemācījās pieņemt un pierakstīt telegrammas, kuras tika pārraidītas pa radio. Ar savu izgudrojumu A. Popovs pielika punktu darbam, kuru veica liels skaits zinātnieku no visas pasaules.

Pirmo ķieģeli radio tehnikas fundamentā ielika dāņu profesors G. Ersteds, kurš bija spējīgs pierādīt, ka apkārt raidītājam ar strāvu rodas magnētiskais lauks. Vēlāk austriešu zinātnieks M. Faradejs pierādīja, ka magnētiskais lauks rada elektrisko strāvu. 19. gadsimta otrajā pusē viņa tautietis un viņa darbu turpinātājs D. Maksvels nonāca pie secinājuma, ka mainīgais magnētiskais lauks, uz kuru iedarbojas ar mainīgu strāvu rada apkārtējā laukā elektrisko lauku, kurš savukārt iedarbojas uz magnētisko lauku u. t. t. mainīgie elektriskie un magnētiskie lauki, savstarpēji iedarbojas viens uz otru, rada vienotu mainīgu elektromagnētisko lauku – elektromagnētisko vilni. Rodoties tajā vietā, kur ir vads ar strāvu, elektromagnētiskais lauks izplatās visumā ar gaismas ātrumu – 300 000 km/s, aizņemot lielāku un lielāku platību. D. Maksvels apgalvoja, ka gaismas viļņiem ir tieši tāda pati daba, kā viļņiem, kuri rodas apkārt vadam, kurā ir mainīga elektriskā strāva. Tie viens no otra atšķiras tikai ar viļņa garumu. Ļoti īsi viļņi arī ir redzamā gaisma.

Garākus elektromagnētiskos viļņus mācēja iegūt un izpētīt vācu fiziķis G. Hercs 1888. gadā. Bet viņš neredzēja sava izgudrojuma tālākos, praktiski pielietojamos ceļus. Tos ieraudzīja A. Popovs: balstoties uz Herca pētījumu rezultātiem, viņš radīja ierīci elektrisko „svārstību” uztveršanai un reģistrēšanai – radio uztvērēju.

Pirmais A. Popova uztvērējs pēc uzbūves bija ļoti vienkāršs: baterija, elektriskais zvans, elektromagnētiskā releja un stikla klausule ar metāla skaidām iekšpusē. Par raidītāju kalpoja dzirksteļu izlādētājs, kurš radīja elektromagnētiskās svārstības antenā, kuru Popovs pirmais pasaulē izmantoja bezvadu sakariem. Radioviļņu ietekmē, kurus uztvēra antena, metāliskās skaidas klausulē saķērās un sāka raidīt eklektisko strāvu no baterijas. Sāka darboties releja , ieslēdzās zvans, bet klausule saņēma vieglu satricinājumu, metālisko skaidu saķeršanās kļuva vājāka un tās bija gatavas uztvert nākošo signālu.

Turpinot eksperimentus un pilnveidojot ierīces A. Popovs lēnām , bet pārliecināti palielināja radiosakaru raidīšanas attālumu. Pēc 5 gadiem, pēc pirmā uztvērēja radīšanas sāka darboties regulāra bezvadu sakaru līnija 40 km attālumā. Pateicoties radiogrammai, kura tika pārraidīta pa šo līniju 1900. gada ziemā ledlauzis „Jermak”, izglāba zvejniekus, kurus vētra uz ledus gabala bija aiznesusi jūrā. Radio, kurš savu eksistēšanu sāka ar cilvēku glābšanu, kļuva par jaunu, progresīvu sakaru veidu 20. gadsimtā.

Turpināt lasīt

Radio viļņi

Radio viļņi

Radio viļņi ir mums visapkārt, tie darbina mūsu radioaparātus, mobilās ierīces, televīzijas programmas, un pat bezvadu internetu citas līdzīgas lietas, kuras mēs varam lietot bez fiziska vadu pieslēguma. Radioviļņi vispirms tika izmantotie morzas koda nosūtīšanai vieninieku un nullīšu formā, bet jo šī tehnoloģija attīstījās tālāk un tālāk, jo zinātnieki atklāja dažādus citus pielietojumus. Viens no visplašākajiem un zināmākajiem pielietojumiem ir tieši radio signāli jeb AM un FM radio, kas ir divu dažādu spektru radio viļņi. Pašlaik pasaulē visvairāk tiek izmantoti tieši FM radio viļņi, kas ir no 88 līdz 108 MHz frekvencē, un var pārraidīt 1200 līdz 2400 bitus sekundē. FM radioviļņu spektrs tiek pielietots tieši labākās radiosignāla kvalitātes dēļ un tāpēc, ka FM signāls parasti ir noturīgāks, lai gan tas var izplatīties daudz īsākā reģionā. FM pamatā nozīmē Frekvences Modulācija un šis signāls tika pirmo reiz atklāt jau tālajos 1930 gados un kopš tā laika tiek plaši izmantots tieši virszemes radiostacijās, ko mēs parasti klausāmies mašīnās mājās un citviet, kur vien pieejami šie signālu un uztvērējs, kas parasti ir antena.

Runājot par antenām, tad FM radioviļņu uztveršanai un nosūtīšanai tiek izmantotas dažādu formu un veidu antenas, bet pamatā radioaparātos tiek izmantota taisnā veida antena, kuru pagarinot iespējams uztvert stiprāku signālu, jo mazākā formāta antenas parasti uztver tikai ļoti mazu daļu no kopējās frekvences viļņa un tas ir jāpārveido lai varētu sadzirdēt radiosignālus. Radio raidītāji savukārt tiek parasti veidoti ļoti augsti, jo pats tornis tiek darbināts, kā signāla raidītājs un tas var veidot signālu daudz spēcīgāku dēļ šīs antenas lieluma. Fm signāls mūsdienās ir galvenais standarts bet arī AM vēl tiek mazliet izmantot kādās mazāk populārās radio stacijās jeb tā sauktajos hobijistu radioviļņos, un lai gan AM radio ir daudz lielāka signāla amplitūda un arī AM signāls var bez pastiprināšana ceļot tālāk, tomēr tā sliktā kvalitāte padara to nepraktisku.

Mūsdienās aizvien vairāk mēs nonākam pie tā, ka pa gaisu tiek sūtīti tikai dati interneta signālu formā, un šajos datos iespējams arī klausīties radio, kas ir gluži tāpat, kā radio klausīšanās tavā datorā ar internetu kas pieslēgt ar vadu vai arī ar WiFi tīklu. Mūsdienās pilnīgi visi bezvadu signāli tiek pārveidoti tieši uz šiem datu nesējiem, jo mūsdienās datori apmainās ar tik lieliem datu apjomiem, ka mazie radioviļņi nesēj sevī ietvert šo lielo datu apjomu.

Turpināt lasīt